ceturtdiena, 2008. gada 21. februāris

Sarkani-melnā volānšalle un tās valkātāja

Pēc pirmo manis adīto volānšaļļu izrādīšanas draugiem.lv saņēmu dažus komentārus. Tai skaitā no savas bijušās skolotājas Valentīnas, kura pus pa jokam pus pa nopietnam prasīja vai varot veikt pasūtījumus. Es tāpat pus pa jokam, pus pa nopietnam atbildēju ka var. Šalles gatavošanas ideja mani tramdīja, aizčāpoju uz dziju veikalu, ievērtēju šo sarkani melno krāsu, tā kā Valentīna bija izteikusi vēlmi valkāt šalli pie melna apģērba. Uzmargoju un aizsūtīju. Palūdzu lai valkātāja nobildējas ar šalli un atļauj man publicēt šajā blogā jeb dienasgrāmatā. Saņēmu vienkārši lieliskas bildes. Jāpiezīmē ka Valentīna ir ļoti darbīgs un gaišs cilvēks, kurš dara visu lai kultūra pašas sētā un visā pagastā būtu ikdiena daudziem jo daudziem cilvēkiem.

otrdiena, 2008. gada 19. februāris

Ģimenes projekts: cepures a la oranžā cepure


Tad kad mans draugs atklāja oranžās cepures siltumu un regulāri to ņēma lietošanai, nolēmu pagatavot līdzīgu, lai izvairītos kašķa. Tad kad tā cepure bija gatava, likās nu kā tad atstāsim bērnu bez cepures un tā tapa vēl viena, šoreiz mazāka formāta. Mēs visi šīs visbiežāk valkājam šosezon un nereti saņemam komentārus par saskanīgajām cepurītēm.
Krāsainā dzija Big Verona no Järbo Garn

oranžā cepure un šalle


Kad biju Urugvajā, iepazinu Mary kura adīja šādu šalli kādai paziņai. Man ļoti iepatikās kā tā izskatās un lūdzu lai man ar iemāca kā šalli darināt. Viņa mani aizveda uz dziju veikalu un tur iepirku veselu kaudzi dzijas, tai skaitā šo oranžo 2209 Família ražotājs Pingouin 100 % akrils. Tūlīt arī sāku adīt. Kad šalle bija gatava gribēju ko pieskaņotu likšanai uz galvas un adīju ļoti vienkāršu cepuri. Tad kad cepure jau bija gatava iegāju dziju veikalā (jau atpakaļ Zviedrijā esot) un ieraudzīju šo *skropstu* dziju Happy no Idéna, krāsa 800, kuras oranžums nu ir tieši tāds kā šallei un cepurei. Nolēmu uztaisīt cepurei maliņu ar efektdziju, bet tā kā adīt sāku no apakšas galīgi negribējās visu cepuri ārdīt ārā, līdz ar to skropstu dziju tamborēju virsū horizontālās svītrās. Gala rezultātā cepurei ap ausīm ir savas 3 kārtas (2-as no parastās dzijas un viena no skropstiņdzijas). Arī tas ka pēdējā kārta ir tamborēta rada, ka cepures mala pieguļ cieši klāt un ir ekstra silta. Tātad uz šo apģērba gabalu mūsu mājās ir konkurence. Parasti cepuri velk tas, kurš brauc ar riteni.

pirmdiena, 2008. gada 18. februāris

Krāsainā jaciņa bērnam


Nu jau pamazām mans bērns augot kā sēne ir izaudzis no visām savām jaciņām un džemperīšiem. Tāpēc ķēros pie jaunas adīšanas. Oranžā (2209) un zaļā dzija Familia, ražotājs Pingouin. Kā arī Big Verona no Järbo garn krāsa 021. Piegrieztni atradu žurnāla Padomju Latvijas Sieviete 1978. gada Nr. 9 pielikumā.

krustdūrienu glezna- kāzu dāvana


Mūsu labi draugi aicināja mūs uz kāzām 2007. gada augustā. Pirms tam protams kā vienmēr rodas jautājums ko dāvināt. Šoreiz negribējās neko tādu bezpersonisku, ko veikalos var nopirkt. Domāju kaut ko pašas rokām izgatavot. Pāris nedēļas pirms kāzām nopirku komplektu krustūrienu izšūšanai- puķi. Sāku šūt un tikai tad apjēdzu cik tas ir ļoti laikietilpīgs process. Uz kāzām protams gāju vēl bez gatavas dāvanas, bet uzrakstīju, ka mana dāvana ir tapšanas stadijā un būs gatava vēlāk. Laiks gāja, šuvu, šuvu, šuvu, šuvu..... Līdz runājos ar savu kolēģi-draudzeni, kura teica: ak puķes! Es ar reiz vienu izšuvu, man pagāja 4 gadi tai gleznai. Nospriedu, ka man ar paies teju vairāki gadi un sāku lūkoties pēc kāda cita, šķietami vienkāršāka, bet smuka raksta. Atradu internetā vienu, nāk no Krievijas dizaineriem. Nolādēju rakstu, bet tur nebija klāt to diegu, kurus parasti var nopirkt (piemēram DMC vai Anchor) numuru. Nācās pašiem likt krāsas kopā. Oriģinālā cilvēku figūrām tika izmantota zilā, bet mēs (es un mans draugs, kuram ir laba krāsu redze izvēlējāmies zaļo krāsu (par cik paši jūtamies zaļi domāšanā un dzīvesveidā) no tiem diegiem, kuri man bija mājās.

Darbs tapa, bija interesanti šūt. Kad bija gatavs gājām uz ierāmēšanas darbnīcu bet atdūrāmies pret ļoti augsto cenu, kuru mums tur uzprasīja. Nospriedām nogaidīt un paštukot kā to darbu varētu rāmī iedabūt. Problēma tā, ka izmērs nestandarta un līdz ar to parastos hobiju veikalos nav iespēja nopirkt jau gatavu rāmi, kuram nekas nebūtu jādara. Kamēr rāmi apdomājām, skatījāmies, skatījāmies uz gleznu un šķita tomēr, ka vismaz divas, trīs krāsas nepas labi iekšā kopējā ainā. Likās, ja jau tādu darbu daru, tad vajadzētu tā kārtīgi. Gājām uz veikalu izmeklēt labāk pasošas krāsas diegus un ārdīju ārā tos kas nebija gana labi. Tad aiz līdzjūtības lai man nebūtu viens un tas pats divas reizes jādara mans draugs gleznu pabeidza. Arī mūsu bērns aktīvi piedalījās gleznas šūšanā, tāpēc parakstījāmies ar JoDA (Joakim, Dace, Artíga).

Kā tad ar rāmi? Uzgājām vēl vienu ieramēšanas veikalu. Tur profesionālis (jauks francūzis) teica, ka vienkārši nav slikti un tas mazliet samazināja to cenu ko nosauca mums sākumā. Bet tad kad bijām nolēmuši iet un rāmēt, ieraudzījām turpat blakus vienu antikvariātu, kur pārdeva gleznas par lētu naudiņu (rāmja vērtību). Atradām tieši tāda izmēra rāmi, kāds mūsu šuvumam pasēja un piedevām smuku. Tad nu nesām francūzim ieramēt.

Un beidzot pagājušajā nedēļas nogalē atdevām draugiem dāvanu. Labāk vēlu nekā nekad....

svētdiena, 2008. gada 10. februāris

zaļganais džemperis


Ieraudzīju rakstu žurnāla *Simply Knitting* pielikumā *2008 g. kalendārs* Katram mēnesim pa piegrieztnei. Februārim bija šis raksts. Es lietoju citu dziju, proti Susanna no G-B, 88% Akrils un 12% Poliesteris, krāsa 5. Vienā ficē ir 350 g bet man aizgāja tikai 200 g. Tātad 150 grami gaida kādu citu projektu. Vispār jau man nepatīk adīt ar to pašu dziju lielus darbus, tad nu redzēs kad nākamreiz redzēsiet ko no šīs dzijas. Adīju ar 5 mm adatām.

Par pašu aparakstu: vēl nekur nebiju saskārusies ar tik daudzām kļūdām vienā pašā raksta izklāstā. It kā žurnāls pretendē uz šikā statusu, spriežot pēc apvākojuma un modeļiem, bet bet.....